Dārznieki zina, cik grūti mēdz būt saglabāt ražu, kad apkārt ir tik daudz dažādu kaitēkļu. Dažus no tiem var viegli likvidēt ar mūsdienīgiem līdzekļiem vienā piegājienā. Taču ir arī tādi, kas spēj gadiem ilgi uzdarboties
Nejauši rodas sajūta, ka šīs radības nekas neņem! Dārzkopju vidū par vienu no viltīgākajiem pazemes iemītniekiem tiek uzskatīts zemesvēzis – kukainis, kurš ne tikai ēd augu saknes, bet burtiski sagrauj augsni no iekšpuses. Šis kaitēklis savu nosaukumu ieguvis, pateicoties ārējai līdzībai spīļu dēļ un neticamam spēkam. Iedomājieties mazu zemes briesmoni, kurš var pārkost pat plastmasa trauku un izveidot veselu eju sistēmu tieši zem jūsu dobēm un cauri jūsu sakņaugiem. Iepazīšanās ar zemesvēzi reti kad ir patīkama, ja tas pēkšņi nolemj apmesties jūsu dārzā. Tāpēc labāk jau laikus uzzināt, kā ar to tikt galā.
Bīstamā kaimiņa raksturojums
Zemesvēzis ir diezgan liels kukainis līdz pat 5 centimetru garumā, kuram ir spēcīgas priekšējās kājas-racējas. Tautā to bieži dēvē arī par “vilciņu”. Tā spējas dēļ ātri pārvietoties augsnē un spēcīgi aizstāvēties kontakta laikā. Ja nejauši paņemsiet zemesvēzi rokās, tas spēj nopietni ieķert – tā žokļi ir pietiekami spēcīgi, lai nodarītu kaitējumu.
Šie kukaiņi dod priekšroku mitrām vietām, īpaši bieži tos var sastapt mežu un pļavu tuvumā. Interesanti, ka zemesvēži, meklējot jaunas teritorijas, var pārlidot pat 3-4 kilometru attālumā no savas pastāvīgās dzīvesvietas. Tie ir īpaši aktīvi siltajā gada laikā, bet ziemu pavada dziļās alās, kuras izrok aptuveni metra dziļumā.
Kā atpazīt nelūgto viesi
Ja pamanāt dīvainus zemes uzkalniņus dobēs vai līkumotas ejas zem augsnes virsmas – tā ir droša zīme par zemesvēža parādīšanos. Sliktākais ir tas, ka, pārvietojoties zem zemes, kukainis paceļ augšējo augsnes slāni, kā dēļ augu saknes nonāk virspusē un sāk kalst. Zemesvēzis ir visēdājs – tas ar vienādu apetīti patērē gan rūgtos sīpolus un ķiplokus, gan sulīgākas kultūras. Svarīgi atzīmēt, ka zemesvēzis neaprobežojas tikai ar augu saknēm. Tas ir ārkārtīgi rijīgs, tāpēc pārtiek arī no tārpiem, kāpuriem un citiem maziem kukaiņiem. Tas padara to vēl bīstamāku jūsu dārza ekosistēmai, jo šis kukaiņu pasaules “izēdājs” var iznīdēt arī derīgas radības.
Profilakse: labāk brīdināt nekā pēc tam domāt
Pieredzējuši dārznieki iesaka gar perimetru stādīt karalisko fritilāriju (rubeņu rindu). Šis augs satur vielas ar asu smaku, kas atbaida zemesvēžus. Sīpolus stāda 1-1,5 metru attālumā vienu no otra, tādējādi izveidojot savdabīgu aizsargbarjeru. Fritilārija sāk aktīvi augt agrā pavasarī, tieši tad, kad zemesvēzis mostas pēc ziemas.
Papildus vērts pievērst uzmanību vispārējam dārza vai siltumnīcas stāvoklim. Savlaicīga augu atlieku novākšana rudenī un regulāra augsnes pārrakšana palīdz samazināt zemesvēža parādīšanās risku. Īpaši rūpīgi jāpārrok vietas ar paaugstinātu mitrumu, jo tieši tur kukainis dod priekšroku apmesties.
Tautas metodes
Viens no pieejamākajiem veidiem ir saimniecības (šķidro) ziepju izmantošana. Tiek gatavots šķīdums, rēķinot 100 gramus ziepju uz 10 litriem ūdens. Ar iegūto šķidrumu rūpīgi jālej vietas, kur, domājams, atrodas zemesvēža ligzdas. Kad kukainis mēģinās izkļūt no alas, jābūt gatavam tā noķeršanai – pie rokas jābūt dārza instrumentam vai citam smagam priekšmetam. Interesanti, ka ziepju šķīdums darbojas ne tikai kā atbaidošs līdzeklis, bet arī traucē kukaiņa elpošanu caur ķermeņa apvalkiem. Tāpēc pat tad, ja zemesvēzis paspēs paslēpties citā vietā, tā iznīdēšanas iespējamība saglabājas augsta.
Rūpnieciskie aizsardzības līdzekļi
Eksistē speciāli līdzekļi, kas paredzēti tieši zemesvēžu izskaušanai. Par populārākajiem (ne reklāma, bet statistika) tiek uzskatīti “Credo” un “Natur Bloker / Natur Zip”. Spēcīgas invāzijas gadījumā ieteicams tos izmantot, rēķinot 0,5 kilogramus uz vienu simtdaļu zemes. Efektivitātes paaugstināšanai ēsmai pievieno nedaudz saulespuķu eļļas – tās smarža piesaista kukaiņus. Ēsmas izvieto seklās bedrītēs, kas izveidotas gar zemesvēža ejām, un apber ar zemi. Svarīgi sekot līdzi ēsmu stāvoklim un savlaicīgi tās atjaunot. Mūsdienu līdzekļi ir droši, ja tos lieto pareizi, tomēr to lietošanas laikā jāievēro piesardzības pasākumi.
Papildu aizsardzības metodes
Rudenī ir lietderīgi veikt dziļu pārrakšanu – tas izposta zemesvēža ejas un iznes virspusē olu dējumus, kas iznīkst salā. Var izmantot arī bioloģiskās metodes – piemēram, piesaistīt dabiskos zemesvēža pretiniekus (putnus, ežus, kurmjus). Daži dārznieki veiksmīgi izmanto arī citus “augu atbaidītājus” papildus karaliskajai fritilārijai. Piemēram, samtenes un kliņģerītes rada nelabvēlīgu vidi zemesvēzim, pateicoties tajās esošajām ēteriskajām eļļām. Šos augus var stādīt starp galveno kultūru rindām.
Nekad nemēģiniet ņemt zemesvēzi ar rokām – izmantojiet biezus cimdus. Ķerot kukaini, esiet uzmanīgi – tas var lēkt un kost pat gandrīz negaidītākajā brīdī. Strādājot ar ķīmiskajiem līdzekļiem, obligāti ievērojiet lietošanas instrukciju un izmantojiet individuālos aizsardzības līdzekļus. Atcerieties, ka sacensība ar zemesvēzi ir ilgstošs process. Pat ja šķiet, ka problēma ir atrisināta, turpiniet regulāri pārbaudīt un uzturēt aizsardzības pasākumus. Īpašu uzmanību pievērsiet vietām ar paaugstinātu mitrumu, jo tieši tur visbiežāk parādās jauni invāzijas perēkļi.
Secinājums
Sacensība ar zemesvēzi prasa kompleksu pieeju un pastāvīgu uzmanību. Dažādu metožu izmantošana – no profilaktiskām līdz radikālām – palīdzēs jums aizsargāt iecirkni no šī rijīgā kaitēkļa. Neaizmirstiet regulāri pārbaudīt teritoriju, savlaicīgi novērst zemesvēža parādīšanās pazīmes un uzturēt tīrību iecirknī. Tikai tā var droši pasargāt savu dārzu ne tikai no apspriestā kukaiņa, bet arī no citiem kaitēkļiem. Un par to saņemt pelnīto balvu – cienījamu ražu.
